Visizplatītākā dzimšanas dienas dāvanas vērtība ir 20 EUR - šādā vērtībā dāvanas tiek dāvinātas 25% no aptaujātajiem uzņēmumiem. Šī ir vispopulārākā dāvanas vērtība gan uzņēmumos, kur dāvanu sarūpē darbinieki kopā, gan kur dāvanu dāvina uzņēmums.
Nākošā populārākā dāvanas vērtība ir 30 EUR. Dāvanas līdz 30 EUR (ieskaitot) izvēlas dāvināt 58% uzņēmumu kolektīvos (skaitot dāvanas vērtībā no 15 EUR līdz 30 EUR). Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka 5% uzņēmumos kolēģim dzimšanas dienā tiek dāvināta dāvana aptuveni 100 EUR vērtībā. Interesanti, vai šādi rezultāti saglabātos arī pie lielāka aptaujas respondentu skaita.
Daudzi respondenti norādīja, ka uz lielākām jubilejām vai citiem svētkiem tiek sarūpētas prāvākas dāvanas, bet tās šajā statistikā nav iekļautas.
Sveikšanas tradīcija ir atbildību un darbību kopums, kas tiek piekopts konkrētajā darba kolektīvā, lai apsveiktu kolēģus dzimšanas dienās un citos svētkos. Šim atbildību un darbību kopumam ir vairākas iezīmes, kas ir jautājumi, uz kuriem atbildes apkopojam šajā rakstā.
Protams, liela ietekme uz sveikšanas tradīcijām ir uzņēmuma izmēram, komandas lielumam, komandas sadarbības formai, uzņēmuma telpām un citiem efektiem.
Sveikšanas tradīciju galvenās iezīmes - jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes:
Cik bieži tiek svinētas dzimšanas dienas
Visbiežāk dzimšanas dienas tiek atzīmētas konkrētajā dienā - šādā veidā jubilārs tiek sveikts īstajā dienā, kad tad arī ir vislielākais prieks par sveicieniem un apsveikumiem.
Ir gadījumi, kad sveikšana notiek reizi nedēļā, kad visa komanda satiekas kopā. Tad tiek sveikti visi nedēļas gaviļnieki. Šādā gadījumā, ir forši, ka visa komanda ir kopā un kopā izbauda mirkli notiesājot kūkas gabalu un papļāpājot. Ne pārāk forši ir tas, ka šāda tipa apsveikumi ne vienmēr iekrīt tieši jubilāra dzimšanas dienā, bet, iespējams, īsi pirms vai pēc svētku dienas.
Ir kolektīvi, kuros jubilāri tiek sveikti mēneša pēdējā piektdienā, vai ikmēneša kopējās sapulces laikā. Tas vairāk notiek tajos uzņēmumos, kuros uzņēmums pērk svētku dāvanas darbiniekiem, un izmanto kopējās sapulces publiskai apsveikšanai un dāvanas pasniegšanai.
Kurš maksā par dāvanām
Lielākajā daļā (62%) darba kolektīvu dāvanas kolēģim iegādāt uzņemas paši darbinieki. Liela daļa (34%) uzņēmumi šo pienākumu ir paņēmuši uz saviem pleciem.
Uzņēmuma dāvanas bieži ir iepriekš paredzamas, piemēram, ziedi, kūka, vīna pudele vai dāvanu karte. Ir gana daudz gadījumi, kuros uzņēmums parūpējas par svētku galda klāšanu, dodot gaviļniekam iespēju šo īpašo dienu izbaudīt vairāk. Aptuveni trešdaļā gadījumu, kad uzņēmums pasniedz darbiniekam dāvanu, paralēli arī kolēģi organizē atsevišķas dāvanas iegādi (attiecinot uz visu respondentu skaitu, tā notiek 8% gadījumos).
12% aptaujātajos uzņēmumos vienota kolēģu sveikšana nenotiek - to uzņemas katrs individuāli pēc savām vēlmēm un iespējām. Daļā no šiem gadījumiem tomēr tiek organizēta kopīga sveikšana, bet tas attiecas tikai uz lielākiem svētkiem vai dzīves notikumiem, piemēram, uz bērniņa piedzimšanu. Ir uzņēmumi, kuros svētki vispār netiek svinēti, jo neviens tam nepievērš uzmanību - galvenā uzmanība ir uz paveiktu darbu, vai kolektīvā neviens nav uzņēmies iniciatīvu un to uzsācis.
Kas organizē kolēģu sveikšanu
Vai kolektīvā ir kāds cilvēks, kas ir atbildīgs par kolēģu sveikšanu? Ja ir atbildīgais, tad kolēģu sveikšana ir organizēts process. Svarīgi arī, kurš kolēģis ir par to atbildīgs un kāpēc. Mūsuprāt, ir starpība, vai šis atbildīgais ir apņēmies kolēģu sveikšanu organizēt brīvprātīgi, jo viņam tas patīk un padodas, vai tas ir uzlikts kā pienākums pret viņa paša gribu. Protams, nav tikai balts un melns, tāpēc zemāk varat aplūkot, kas parasti ir atbildīgie.
No aptaujas rezultātiem secinām, ka 69% uzņēmumos, kuros notiek kolēģu sveikšana, ir kāda persona, kas ir atbildīga par kolēģu sveikšanu. Ne vienmēr šis cilvēks ir atbildīgs par visu procesu - tā teikt no dāvanas idejas līdz dāvanas pasniegšanai, bet vispārējā atbildība ir vienas personas rokās, lai kolēģa sveikšana netiktu aizmirsta. Vairākos uzņēmumos šī atbildība un pienākums rotācijas kārtībā tiek nodots no darbinieka uz darbinieku, bet citos katram konkrēti tiek noteikts, kurš kolēgis būs jāapsveic.
Par dāvanu sveikšanu visbiežāk - 31% gadījumos - ir atbildīga biroja vadītāja. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka viņa vislabāk pazīst visus uzņēmuma darbiniekus, kā arī tas kaut kādā mērā sasaistās ar viņas darba pienākumiem. Respektīvi, viņa ir persona, kas vislabāk kolektīvā spēj sekot līdzi jubilāru sarakstam un visu noorganizēt. Praktiski tik pat bieži, šo atbildību ir uzņēmies kāds brīvprātīgais - vai nu kāds, kas neformāli rūpējas par kolektīvu, ir visaktīvākais vai kādam, kuram padodas kolēģu apdāvināšana (vairāk par šo nākošajā sadaļā).
Salīdzinoši bieži šo pienākumu ir uzņēmies uzņēmuma vai struktūrvienības vadītājs. Tas šķiet visai labs variants, jo šādā veidā ļoti labi var parādīt rūpes par kolektīva mikroklimata un attiecību veidošanu ar katru darbinieku. Šāda atbildība gan būtu jāizvērtē, atkarībā no uzņēmuma lieluma un nozares.
10% gadījumu atbildīgais mainās pēc noteikta grafika, bet 8% gadījumu šī atbildība ir uzticēta vairākiem darbiniekiem vienlaicīgi. Tas ir kā veidot speciālu kolēģu sveikšanas komiteju, kur katrs ir atbildīgs par dažādiem uzdevumiem, piemēram, viens savāc naudu un pērk dāvanu, bet otrs izdomā un pasniedz to.
Kas meklē un izvēlas dāvanu kolēģim
Kas izdomā, ko dāvināt - vai to veic darbinieks, kam tas ir uzlikts par pienākumu, tas iesaista vairākus kolēģus, vai dāvanas izvēlē iesaistās viss kolektīvs?
Atbildība par jubileju atcerēšanos un dāvanu iegādi ir visnotaļ tehnisks pienākums, bet dāvanas izvēle daudzos kolektīvos ir izaicinājumu pilna. No respondentu atbildēm apkopojām, kas galvenokārt ir tie, kas tiešām iesaistās dāvanu ideju domāšanā, izvēlas dāvanu un izdomā kā interesanti apsveikt kolēģi. Uzreiz jāpiemin, ka 26% no uzņēmumeim, kuros notiek kolektīva sveikšana, ir standartizētas dāvanas, tāpēc liela domāšana nav aktuāla.
Visbiežāk darbinieks, kam ir uzticēta atbildība par darbinieku sveikšanu, ir arī tas, kam ir jāizdomā, ko dāvināt - tā notiek 35% no uzņēmumiem, kuros notiek kolektīva darbinieku sveikšana. 18% gadījumu dāvanas izvēlē iesaistās visi darbinieki, bet 11% gadījumu tiek iesaistīti tie, kas konkrēto darbinieku labāk pazīst. Tie, kas labāk pazīst jubilāru var vairāk pastāstīt par kolēģa hobijiem un interesēm, vai arī to, kas konkrētajā dzīves situācijā personai ir svarīgāks un vairāk vajadzīgs. Svarīgi ir arī uzzināt, vai konkrētā lieta, ko kolektīvs vēlas uzdāvināt, jubilāram jau nav. Nereti, tiek iesaistīti arī kolēģa ģimenes locekļi, jo tuvākie kolēģi ir pazīstami ar tā ģimeni.
Bieži dāvanas izvēlē iesaistās kolektīva sirsnīgākie, kreatīvākie un aktīvākie cilvēki, kas parasti ir pilni ar idejām un māk pat visai viduvējas idejas pārvērst lieliskā un novērtētā dāvanā. Ir labi, ja kolektīvā ir kāds, kam vienkārši patīk un izdodas dāvanu ideju ģenerēšana un iegāde.
Ir kolektīvi, kuros jau gada sākumā tiek apzinātas katra kolēģa vēlmes, lai labāk zinātu, ko viņam uzdāvināt, vai arī pirms dzimšanas dienas tiek konkrēti pajautāts, ko viņš vēlas.
Kā tiek vākta nauda
Ja dāvanas iegādi organizē un finansē jubilāra kolēģi, tad neizbēgams ir naudas savākšanas uzdevums. No respondentu atbildēm esam apkopojuši šādus veidus:
-
Ikmēneša maksājums dāvanu budžetā. Par kasi un tās saturu atbild viena persona, kas visiem kolēģiem paziņo, cik liels maksājums katrā mēnesī ir jāsamaksā. Maksājumi tiek veikti gan skaidrā naudā, gan uz atbildīgā darbinieka kontu, gan speciāli šim nolūkam izveidotā kontā. Šī ir viena no visefektīvākajām naudas iekasēšanas sistēmām, bet lielākie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka jāseko līdzi, vai visi ir samaksājuši, un ir jāuzbāžas tiem, kas nav samaksājuši.
-
Nauda tiek savākta noteiktā budžeta apjomā pirms katras sveikšanas. Šajā gadījumā problēmas rodas, ja iegādātā dāvana nav precīzā summā, jo kolektīvs ir savācis. Lai viss būtu godīgi, var rasties situācija, ka kartam kolēģim ir jāizdot , piemēram, 0,13 EUR.
-
Pirms sveikšanas tiek iekasēta nauda no visiem tiem, kas vēlas iesaistīties kolēģa sveikšanā, un tad ir zināms dāvanas budžets un var sākt domāt, ko un par cik var nopirkt un uzdāvināt. Līdz ar to, itin bieži dāvanas plānošana notiek pēdējā brīdī. Itin bieži kādam, piemēram, tuvākajam kolēģim ir jāpiemet lielāka summa, lai kopējais dāvanas budžets sanāktu apaļā summā.
-
Nauda tiek vākta pēc dāvanas iegādes un sadalīta uz galviņām. Visbiežāk izmantotā sistēma, bet kādam tā varētu būt nepatīkama, ko dāvana ir jāpērk pa savu naudu ar cerību, ka visi samaksās savu pienākošos daļu.
Kā jubilārs tiek sveikts
Standartā dzimšanas dienas gaviļnieka sveikšana norit šādi:
-
Jubilārs ir sagatavojis ko garšīgu;
-
Kolēģi novērtē, vai jubilārs ir gatavs uzņemt viesus un “ierodas ciemos”;
-
Kāds atbildīgais saka svinīgus vārdus un pasniedz kolēģim dāvanu;
-
Visi paspiež roku vai dod buču;
-
Pacienājas ar cienastiņu, pārmij pāris vārdus, apjautājas par dzimšanas dienas plāniem;
-
Dodas atpakaļ pie darba;
Katrā no punktiem ir dažādas variācijas, piemēram, galdu klāj nevis jubilārs, bet gan viesi, šādā veidā jubilāram ļaujot šo dienu vairāk izbaudīt. Ir kolektīvi, kur jubilārs dienas pirmo daļu pa virtuvi darbojas, lai ap pusdienslaiku būtu gatavs uzņemt ciemos izsalkušos kolēģus.
Itin bieži tiek piekopta tradīcija kolēģim dziedāt dziesmu. Daudzviet pie dāvanas pasniegšanas tiek lasīts dzejolis, bet citur izklāstīts un skaidrots, kāpēc konkrētā dāvana ir izvēlēta, tādā veidā dāvanai piešķirot papildus emocionālo vērtību.
Atsevišķā rakstā apkoposim dažādas gaviļnieka sveikšanas iespējas un to novērtējumu gan no jubilāra puses, gan no komandas, gan uzņēmuma vadības puses. Vēlamies atrast un piedāvāt vislabāko variantu, kas sveikšanas mirkli padarītu par svētkiem, kas visam kolektīvam sniedz pozitīvas emocijas. No aptaujas rezultātiem redzam, ka daudziem šis mirklis šķiet kā pienākuma pildīšana un ir vairāk samocīta procedūra nevis cilvēka apsveikšana svētkos.
Izaicinājumi dāvanu meklēšanā
Šajā sadaļā esam apkopojuši galvenos izaicinājumus, kurus respondenti brīvā formā izklāstīja kā galvenos ar kuriem saskaras domājot par dāvanu idejām kolēģiem, izvēloties dāvanu un sagādājot to.
Izaicinājumi, sagādājot dāvanu kolēģim
Par vislielāko problēmu kolēģi atzīst to, ka viņi nepietiekoši pazīst savu kolēģi, lai tam nopirktu vislabāko dāvanu, kas būtu gana oriģināla dāvana un gana personiska dāvana. Tie, kas tiešām vēlas kolēģi iepriecināt, vēlas atrast ko īpašu, un tas nav viegli.
Protams, pie problēmām varam atrast arī saimnieciskas problēmas, piemēram, ka nevar atrast, kur nopirkt iecerēto dāvanu, ir grūti iekļauties noteiktajā dāvanas budžetā vai nepatīk naudas vākšana. Par pēdējo problēmu plānojam apkopot labākos risinājumus, kādus esam apzinājuši, jo ticam, ka nu zinām daudzas idejas, kas jums varētu noderēt.
Kur meklēt palīdzību dāvanu idejām
Tā kā būtiskākie izaicinājumi ir saistīti ar dāvanas izvēli, vēlējāmies noskaidrot, kur dāvanu meklētāji vēršas pēc palīdzības.
